Svarīgi uzvedības noteikumi konfliktsituācijā

Pārmērīga temperamenta un aizkaitināmības dēļ konfliktu bieži vien nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā. Tomēr pat tad, kad sarunu biedrs atsakās saprast savu pretinieku, nevajadzētu aizmirst par banālajām etiķetes normām un uzvedības noteikumiem, kas daudziem parasti ir pazīstami no bērnības. Tāpat vērts pievērst uzmanību konfliktu psihologu – profesionāļu – padomiem strīdīgu situāciju risināšanā.

Lai noteiktu galvenos uzvedības noteikumus, jāsāk ar konflikta definīciju. Šī ir situācija, kurā piedalās divas puses, pieturoties pie noteiktas pozīcijas, kas neatbilst pretinieka vai vairāku pretinieku interesēm. Konflikti rodas atsevišķu personu vai cilvēku grupu interešu nesakritības dēļ. Uzvedības noteikumi konfliktsituācijā nosaka, kādu raksturu iegūs diskusija.

Pats konflikts ietver trīs galvenās fāzes:

• Apzināšanās. Puses saprot, ka viņu intereses nesaplūst, mijiedarbība starp tām iegūst konfrontācijas raksturu.
• stratēģija. Apzinoties atšķirību savās pozīcijās, puses nosaka uzvedības līnijas, kas kalpo kā problēmas vai problēmas risināšanas avots.
• Darbība. Strīda subjekti nosaka efektīvas darbības metodes atkarībā no mērķa, kuru viņi vēlas sasniegt. Pēdējais posms var novest pie kompromisa, vienprātības vai pie tā, ka katrs dalībnieks paliek sākotnējā stāvoklī.

Parasti strīdi rodas spontāni, un tos pavada spēcīgas emocionālas reakcijas. Dažreiz konflikts var sabojāt attiecības starp cilvēkiem, kuri ir iesaistījušies strīdā tā negatīvās sastāvdaļas dēļ. Bet konfliktam ir arī savas priekšrocības: šādās situācijās subjekti var identificēt pretrunas savā starpā, izteikties un vairs netur sevī negatīvas emocijas.

Šo situācijas aspektu efektīva izmantošana palīdz veidot spēcīgākas bezkonfliktu attiecības un ar lielāku mieru izturēties pret sarunu biedra sarežģīto rakstura īpašību izpausmēm.

Sociālās attiecības ir parādība, ar kuru ne vienmēr ir viegli tikt galā. Dažkārt sakrājušās problēmas iziet no kontroles un pārvēršas strīdā. Ja ir radusies strīdīga situācija, un dalība tajā ir neizbēgama, konflikta dalībnieki parasti ievēro 5 pamata uzvedības modeļus, kas noved pie viena vai otra gājiena un konfrontācijas beigām. Šīs diagrammas izskatās šādi.

Pielāgošanās. Šīs metodes būtība ir tāda, ka viena konflikta puse klusē par savām interesēm un pielāgojas otra strīda dalībnieka prasībām. Tas samazinās strīda laiku, bet nekādā gadījumā neradīs ilgtermiņa savstarpēju cieņu, jo agrāk vai vēlāk strīda priekšmets atkal liks par sevi manīt.

izvairīšanās. Diezgan liels skaits cilvēku šādā veidā mēdz minimizēt savu līdzdalību strīdos.Tas ir saistīts ar konflikta radīto emocionālo diskomfortu. Cenšoties izvairīties no šādas situācijas, viena no pusēm psiholoģiski vai pat fiziski attālinās no strīda.

Kompromiss. Šāds problēmu risināšanas veids ir raksturīgs nobriedušiem cilvēkiem, kuri spēj piekāpties. Galīgais risinājums prasīs zināmus upurus no katras puses, bet visas strīdā iesaistītās puses saņems zināmu gandarījumu par savām interesēm.

Sāncensība ir aktīvas mijiedarbības metode, kurā visi konflikta dalībnieki ieņem diezgan agresīvas pozīcijas, cenšoties pierādīt sava viedokļa pareizību. Tas nav attaisnojams, ja vēlaties veidot konstruktīvu dialogu un turpināt ilgtermiņa sadarbību, jo pēc kāda laika neapmierinātība ar strīda atrisināšanu liks par sevi manīt.

Sadarbība ir strīdīgas situācijas atrisināšana tādā veidā, ka tiek ņemtas vērā visu konflikta subjektu vēlmes. Problēmas risināšanas procesā puses pārrunā problēmu un veidus, kā to risināt, pauž savu attieksmi pret situāciju. Iegūtais rezultāts noteikti apmierina visas strīdā iesaistītās puses.

Konflikts ir tikpat daudz mijiedarbības un komunikācijas veids kā jebkurš cits. Un pat konfliktsituācijā ir nepieciešams pareizi sazināties vienam ar otru. Ētiskums neatrisinās cīņu, taču tas padarīs vieglāku izkļūšanu no tās. Ir daži uzvedības noteikumi, ko iesaka eksperti. Kā rīcības ceļvedis tiek prezentēts piezīme, pamatojoties uz galvenajiem viņu izstrādātajiem noteikumiem:

• Parasti strīds rodas pārmērīgas spriedzes vai apsēstības ar problēmu dēļ, un aizkaitināts cilvēks nespēj adekvāti uztvert informāciju. Ir jāļauj konfliktā iesaistītajai pusei izteikties un tikai tad jācenšas saprātīgi paust savu nostāju.
• Diezgan bieži konfliktos izpaužas kairinājuma izraisīta agresija. Savukārt dusmas rodas no nespējas paust vai uzspiest savu viedokli. Šādos gadījumos ir vērts pārslēgt pretinieka uzmanību, pārnest to uz abstraktiem objektiem, kas rada pozitīvas emocijas. Ir svarīgi neizrādīt atriebīgu agresiju, pretējā gadījumā pastāv risks, ka strīdīgajai situācijai neatradīsit cienīgu risinājumu.
• Ir nepieciešams ievērot uzvedības kultūru. Strīdos nav pieļaujama gan agresija, gan necieņa pret pretinieku. Jums nevajadzētu emocionāli novērtēt cita konflikta dalībnieka rīcību, aizskart viņa viedokli vai vienkārši izaicinoši ignorēt viņu.
• Ir jācenšas uzklausīt pretinieka nostāju, uzdot precizējošus jautājumus un pēc tam tādā pašā veidā īsi un kompetenti izteikt savu viedokli. Runājiet ar viņu maigi un pēc iespējas mazāk agresīvi.
• Nedrīkst aizmirst, ka, cenšoties ar visām pieejamajām metodēm pierādīt savu viedokli, viena no pusēm riskē palikt pilnīgi nesaprasta.
• Ja ir apziņa, ka kļūdāties, labākais veids, kā izkļūt no konflikta, ir patiesa atvainošanās.

Šie svarīgie uzvedības noteikumi konfliktsituācijā attiecas gan uz strīdiem ar priekšnieku vai kolēģiem, gan uz strīdiem starp mīļajiem.

Profesionāla trenera rīcības kodekss konfliktsituācijās nākamajā video palīdzēs izvairīties no nepatīkamām emocijām.