Strīda etiķete un ētika

Agrāk vai vēlāk jebkurai personai ir jāiesaistās strīdā, aizstāvot savu viedokli un atspēkojot citu cilvēku pozīcijas. Ir svarīgi spēt ievērot smalko robežu starp enerģisku diskusiju un konfliktu uzvedību. Turklāt pieklājīgam un kulturālam cilvēkam ir jāizvairās no pat mazākās manipulācijas vai negodīgas uzņemšanas piezīmes.

Mūsdienu etiķete regulē gan sagatavotus, gan nejaušus (neplānotus) strīdus. Galvenie noteikumi katram strīdniekam ir noteiktas normas:

• Jūs nevarat novirzīties no sākotnējās tēmas. Ja saruna pārvēršas par cita, pat ļoti tuva jautājuma apspriešanu, pievērs tam uzmanību.
• Nekavējoties norādiet tās pozīcijas, par kurām piekrītat pretiniekam. Norādiet, ko jūs nekādā gadījumā nepieņemsiet, no kādiem principiem jūs negrasāties atkāpties. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un daudziem smeldzīgiem brīžiem.
• Pielāgo savu runu un argumentāciju otra dalībnieka un auditorijas līmenim, necenties demonstrēt savu pārākumu ar sarežģītiem terminiem vai vairumam nezināmiem vārdiem.
• Strīda ētika, protams, aizliedz aizstāt jēdzienus vai ieguldīt tiem citu nozīmi.
• Ieviesiet jaunus argumentus pa vienam, nemēģiniet uzreiz nogāzt veselu argumentu "lavīnu" no otras puses.

Patiesa strīdu kultūra nozīmē, ka strīdnieki atzīst kļūdas, uz kurām viņiem norāda auditorija vai pat principiāls pretinieks.

Katrs arguments, ko izsaka kāds no dalībniekiem, ir rūpīgi jāapsver, nevis vienkārši jāatmet viņu domstarpību, antipātijas pret runātāju vai ētisku uzskatu dēļ.

Šis brīdis ir īpaši nozīmīgs, jo, starp citu, cilvēks argumentē savu nostāju un iebilst pret citu viedokli, uzreiz var saprast:

• cik lielas ir viņa zināšanas kopumā un par apspriežamo tēmu;
• vai viņam izdodas ievērot robežu, kas šķir vienkāršu pārliecību un pārliecību no rupjības;
• vai runātājs var pareizi formulēt savu nostāju, nevienu neaizvainojot pat aizsegtā veidā;
• vai doma ir izteikta skaidri, vai arī runātājs pats neatspoguļo diskusijas priekšmeta dziļumu un nevar pilnībā nodot savas tēzes.

Jebkurā gadījumā, vai tā ir biznesa saruna, akadēmiskas debates, televīzijas diskusija vai strīds ar ģimenes locekļiem, vēlams izmantot vienkāršas un precīzi formulētas domas. Tātad strīda pretiniekam būs grūtāk viņus pagriezt sev labvēlīgā virzienā vai pārslēgt diskusiju uz citu tēmu.

Nesakiet neko, par ko neesat 100% pārliecināts, pat ja jums patiešām ir nepieciešami argumenti, lai aizstāvētu vāju pozīciju. Kā pēdējo līdzekli nekavējoties precizējiet, ka jūs izsakāt tikai viedokli, pieņēmumu vai informāciju, kas nav pilnībā pārbaudīta.

Strīda noteikumi cita starpā paredz, ka vispirms ir jāatspēko (vai daļēji jāpieņem) pretinieka izteikumi, un tikai pēc tam var attīstīt savu domu.Viens vai divi izteiksmīgi un spēcīgi argumenti drīzāk uzvarēs strīdā, nevis ducis trulu pierādījumu, no kuriem puse turklāt maz izteiks pat speciālistiem, kuri neiedziļinās diskusijas analīzē.

Ja tiek piedāvāts risinājums, kas jums nepatīk, vispirms jākoncentrējas uz tā priekšrocībām un stiprajām pusēm. Tikai tad jūs varat norādīt uz ievainojamību un negatīvajām sekām.

Dažus "melnās retorikas" un manipulāciju noslēpumus strīdā skatiet tālāk esošajā video.